Mēs dzīvojam šabloniskā un paredzamā pasaulē. Gandrīz viss ir rūpīgi iesaiņots un sistematizēts. Sabiedrība pastāvīgi cenšas saglabāt kārtību visās tās izpausmēs.
Bet tā ir tikai ilūzija. Mēs esam mācīti novērtēt virspusējus priekšstatus par simetriju.
Sakārtotība ir komforta spilvens, kas mums melo un pārliecina mūs, ka dzīve patiesībā nav haotiska nekārtība par kādu mēs to klusībā uzskatam.
Cenšoties iedibināt kārtību mēs parasti radām nekārtību. Iegādājoties jaunas drēbes vai apavus, mūsu skapji kļūst pārpildīti.
Izmetot atkritumus tie nonāk dabā un rada piesārņojumu.
Fiziķis Ādams Franks apgalvo:
Tas ir fizikas likums.
Patiesībā visums pretojas mūsu ilgtermiņa pūliņiem sakārtot haosu mūsu dzīvēs.
Tas notiek tādēļ, ka visumam patīk haoss.
Tik tiešām, lai arī cik cītīgi mēs censtos uzturēt lietas kārtībā, viss agri vai vēlu atkal kļūst nekārtīgs.
Mums nekārtībai daudz biežāk jāsaka “jā”, lai mēs spētu pieņemt visuma haotisko dabu.
Nekārtīgi cilvēki bieži tiek uzskatīti par apātiskiem un nelīdzsvarotiem indivīdiem, bet patiesībā tā nemaz nav.
Šķirsti tālāk, lai lasītu, kāpēc ir labi būt nekārtīgam:
Tevi noteikti interesēs
- Dzīvojām japāņu mājā: trīs lietas, kas man radīja vēlmi aizbēgt jau nākamajā dienā
- Mans vectētiņš pastāstīja kāpēc PSRS laikā baterijas lika blakus desiņām: “To darīja arī mans kaimiņš”
- Latvijā vēlas ieviest jaunu likumu, kurš attiecas uz veikaliem: “Būtiskas izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā”
- Māris jau vairākus gadus ir precējies ar Džesiku no Amerikas, bet pie šīm 15 lietām viņš nekad nespēšot pierast
- Globas prognoze piektdiena, 13. februārim: Sešas austrumu horoskopa zīmes, kurām šī diena būs īpaša
- “Valmierā no rīta nolēmu pasildīt mašīnu, bet pēc 10 minūtēm man likumsargi uzlika sodu”: skaidrojam situāciju







