Mēs dzīvojam šabloniskā un paredzamā pasaulē. Gandrīz viss ir rūpīgi iesaiņots un sistematizēts. Sabiedrība pastāvīgi cenšas saglabāt kārtību visās tās izpausmēs.
Bet tā ir tikai ilūzija. Mēs esam mācīti novērtēt virspusējus priekšstatus par simetriju.
Sakārtotība ir komforta spilvens, kas mums melo un pārliecina mūs, ka dzīve patiesībā nav haotiska nekārtība par kādu mēs to klusībā uzskatam.
Cenšoties iedibināt kārtību mēs parasti radām nekārtību. Iegādājoties jaunas drēbes vai apavus, mūsu skapji kļūst pārpildīti.
Izmetot atkritumus tie nonāk dabā un rada piesārņojumu.
Fiziķis Ādams Franks apgalvo:
Tas ir fizikas likums.
Patiesībā visums pretojas mūsu ilgtermiņa pūliņiem sakārtot haosu mūsu dzīvēs.
Tas notiek tādēļ, ka visumam patīk haoss.
Tik tiešām, lai arī cik cītīgi mēs censtos uzturēt lietas kārtībā, viss agri vai vēlu atkal kļūst nekārtīgs.
Mums nekārtībai daudz biežāk jāsaka “jā”, lai mēs spētu pieņemt visuma haotisko dabu.
Nekārtīgi cilvēki bieži tiek uzskatīti par apātiskiem un nelīdzsvarotiem indivīdiem, bet patiesībā tā nemaz nav.
Šķirsti tālāk, lai lasītu, kāpēc ir labi būt nekārtīgam:
Tevi noteikti interesēs
- Sieviete dalās ar ģeniālu paņēmienu, kā atbrīvoties no melnās pelējuma mājās tikai 1 stundas laikā
- “Kas mums ir bagātība, tas jums ir nabadzība”: amerikāņa iespaidi par Latvijas ciemu
- Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs nosaucis dienu, kad Latvijā būs -10 grādi un pirmais noturīgais sniegs
- Kāds nobraukums automašīnai tiek uzskatīts par robežu: skaidroju “50% principu
- “Diemžēl 3. novembris nesīs kaut ko tādu, ko neesam redzējuši jau sen”: sinoptiķi prognozē laikapstākļus
- Mājsaimniecībām jāveic viena noteikta pārbaude – būtiskākā informācija, kas jāņem vērā iedzīvotājiem







